Astotnieks
Astotnieks pieder pie lēnām figūrām. Apmācību mēs parasti sākam tieši no šīs figūras. Tā ļauj apgūt manevrēšanas pamatus, līdzsvara saglabāšanu mazā ātrumā, virzīt motociklu uz to pusi, kur ir nepieciešams mums, nevis uz to pusi, kur motocikls brauc pats.
Figūras izpildīšanas nosacījumi uz eksāmena:
- izbraukt abus astotnieka apļus, saglabājot līdzsvaru un neuzbraucot un līniju marķējuma;
- iebraucot un izbraucot no figūras, norādīt ar roku braukšanas virzienu.
Mēģinājums netiek ieskaitīts gadījumā, ja Jūs:
- uzbraucat uz līniju marķējuma ar priekšējo vai aizmugurējo riteni;
- izlikāt kāju līdzsvara noturēšanai;
- iebraucot vai izbraucot no figūras, norādījāt ar roku braukšanas virzienu uz vienu pusi, bet aizbraucat uz citu pusi.
Darbību secība
- Iebraukšanu figūrā iespējams veikt no divām pusēm, ar roku norādot braukšanas virzienu (pa kreisi vai pa labi), atkarībā no tā, ar kuru apli Jūs izvēlējaties sākt kustību.
- Figūras izpildīšanas uzdevums ir precīzi iebraukt un virzīties apzīmētājā joslā, neuzbraucot uz līniju marķējuma. Katrs aplis ir jāizbrauc vienu reizi.
Piemērām, ja Jūs izlēmāt vispirms izbraukt kreiso apli, (norādot ar roku braukšanas virzienu pa kreisi), tad braucat uz labo apli. Izbraucot labo apli, virzieties uz izbraukšanu (norādot ar roku braukšanas virzienu pa labi). Galvenais ir nesajaukt virzienus, kurus rādāt ar roku.
Apmācības sākotnējā posmā ir vērts iebraukt figūrā, neapstājoties pirms tās, jo sākumā ir grūti uzsākt kustību un uzreiz uzdot motociklam pareizo virzienu.
Kā arī nevajag par jebkādu cenu censties braukt precīzi figūras noteiktās robežās. Galvenais mērķis ir saglabāt līdzsvaru bez kāju izlikšanas. Tas nekas, ka izpildīšanas gaitā Jūs izbrauksiet no apļa vai sāksiet kustēties pēc platāka rādiusa.
Sākumā vienlīdzīgu ātrumu noteiks pats motocikls, pateicoties brīvgaitai.
Lai iemācītos saglabāt līdzsvaru šādā ātrumā, mēs apgūsim „pretējo pārkari”. Tas ir, kad kustībai pa apli Jūs noliekat motociklu uz vienu pusi, bet ķermeni turat mazliet pretējā virzienā, lai kompensētu motocikla slīpumu.
Pēc tam, kad Jūs sāksiet kustēties no viena apļa uz otro, ievērojot noteikto trajektoriju un neuzbraucot uz marķējuma, sāksim periodiski izspiest sajūgu un darboties ar aizmugurējo bremzi ar mērķi vēl mazliet samazināt ātrumu. Un pats galvenais –pēc tam pakāpeniski pievienot vilkmi līdzsvara saglabāšanai. Tas notiek ar sajūga atbrīvošanu un noturēšanu saķeres punktā (slīdošā sajūga režīms).
Tas neļaus motociklam noslāpst (noslāpstot motocikls var nokrist) un nodrošinās vienmērīgu vilkmi, pieliekot gāzi.
Darbojoties ar gāzes rokturi pie pilnībā atbrīvota sajūga, motocikls ļoti raustās, kas momentā veicinās Jūsu izbraukšanu no noteiktās trajektorijas. Manevra izpildīšanai vispār neizmantojam priekšējo bremzi, jo tas var izprovocēt krišanu. Apstādināt motociklu ar priekšējo bremzi var tikai iepriekš iztaisnojot to.
Šis figūras mērķis ir iemācīties darboties ar sajūgu, gāzes rokturi un aizmugurējo bremzi vienlaicīgi, kas nodrošinās motociklam maksimālo stabilitāti pie maza ātruma.
Nobeigumā ir jāatceras, ka pie pagrieziena motocikla priekšējais ritenis virzās vienā rādiusā, bet aizmugurējais – pa šaurāku rādiusu. Tāpēc, kad priekšējais ritenis nobīdās kaut uz joslas vidu, pēc sekundes aizmugurējais ritenis būs jau uz līnijas marķējuma. No tā var secināt, ka jābrauc tā, lai priekšējais ritenis nešķērsotu pat joslas vidu, bet atrastos joslas vidus ārējā malā.
Veiksmi!
Pāvels Romaņuks.